LV

Performētāja vārdi:

Sveiki! Paldies, ka esat atnākuši. Mani sauc Igors Šugaļjevs. Esmu neatkarīgais aktieris un performances mākslinieks no Baltkrievijas.

Šodien jūs redzēsiet izrādi "375 0908 2334. Ķermenis, uz kuru zvanāt, šobrīd nav pieejams". Tās nozīme iekodēta šajā ciparu virknē, kas atgādina tālruņa numuru 375 0908 2334, kur:

+375 ir Baltkrievijas starptautiskais tālsarunu kods;

0908 ir diena, kad Baltkrievijā sākās masveida protesti pret cinisku prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu, pāraugot revolucionārā protesta kustībā, kas turpinās līdz šai dienai;

2334 ir Administratīvā kodeksa pants par “Masu pasākumu organizēšanas un kārtības pārkāpšanu”, saskaņā ar kuru kopš 2020. gada augusta notiesāti jau vairāk nekā 40 000 baltkrievu.

Esmu tādas valsts pilsonis, kurā viens un tas pats prezidents ir bijis pie varas 29 gadus kopš 1994. gada.

Neapmierinātība ar šo nemaināmo diktatūru un – kā pēdējais piliens – prezidenta vēlēšanu rezultātu ciniskā viltošana izraisīja pilsoņu protesta kustību. Varas iestādes savukārt šīs kustības apspiešanai izmantoja nepamatoti agresīvus līdzekļus.

No 9. līdz 13. augustam gandrīz sprādziena veidā pieņēmās spēkā visīstākā tiesībsargājošo iestāžu vardarbība pret miermīlīgiem protestētājiem. Tajās dienās notiekošais bez pārspīlējuma līdzinājās militārām operācijām – bija vienlīdz biedējoši gan atrasties uz ielas (taču mēs tur bijām), gan vakarā atgriezties mājās.

Protesta pirmajā dienā ap pulksten 18:00 varas iestādes apzināti atslēdza internetu. Nākamajā rītā, kad beidzot parādījās vājš interneta savienojums, saņēmām pilnīgi šokējošu informāciju par brutālu vardarbību un apšaudēm ielās.

Sākot ar pirmajām protestu dienām, aculiecinieki un neatkarīgie mediji sāka ievietot video un foto pierādījumus nepamatotai un necilvēcīgai vardarbībai, kas tika izmantota, lai izklīdinātu demonstrantus un nejaušus garāmgājējus. Pēc atbrīvošanas aizturētie ziņoja par brutālu piekaušanu aizturēšanas laikā, policijas furgonos un izolatoros.

Protestētāji liecināja par nopietniem ievainojumiem, kas gūti, tostarp no speciālā aprīkojuma: gumijas lodēm, apdullināšanas granātām un ieročiem. Bija ievainojumu brūces no gumijas lodēm, lūzumi, galvaskausa traumas, smadzeņu satricinājumi, iekšējo orgānu bojājumi un citi. Bija arī vairāki bojāgājušie.

Aizturētie tika pakļauti ne tikai fiziskai vardarbībai, bet arī spēcīgam psiholoģiskam spiedienam: draudiem ar smagu cietumsodu, fizisku vardarbību, izvarošanu; netika uzklausīti cietušo lūgumi pēc medicīniskās palīdzības.

Policijas furgoni bija pārpildīti, arestētie bieži tajos tika sagrūsti divās kārtās. Viņi daudzas stundas tika turēti policijas nodaļā un "uzņemšanas" izolatoros, atrodoties vienā pozā, kur viņus sita par katru kustību un katru skaņu.

Vairākkārt saņemti ziņojumi par “gaiteņiem” – kad tos, kuri tikko ieradušies policijas departamentā vai izolatorā, vispirms dzina caur drošības spēku rindām, kur visi tika sisti ar nūjām.

Tika daudzkārt pārsniegtas kameru noslogojuma normas – 5x6 metru kamerās atradās no 50 līdz 100 cilvēku. Aizturētie tika turēti antisanitāros apstākļos, viņiem nebija pieejams vajadzīgais pārtikas un ūdens daudzums.

Sišanas laikā aizturētajiem lika kliegt “Es mīlu OMON”, dziedāt Baltkrievijas himnu un OMON himnu, lasīt lūgšanas. Viņiem jautāja "Kas ir labākais prezidents pasaulē?" un “Vai tu rakstīsi paziņojumu par piekaušanu?”.

Arī aizturēšanas centru tuvumā esošo māju iedzīvotāji ziņoja par kliedzieniem un vaimanām, kas naktīs bija dzirdamas no kamerām.

Kad nākamajā rītā tika ieslēgts internets un nāca klajā visas šīs šausminošās un šokējošās ziņas, es jutu atvieglojumu, ka tonakt esmu izdzīvojis un neesmu kļuvis par šo bēdīgo ziņu varoni. No otras puses, es biju ārkārtīgi noraizējies par tiem, kurus es nevarēju sazvanīt. Automātiskā atbildētāja frāze “Cilvēks, kuram zvanāt...” bija biedējoša, jo abonents patiešām varēja būt viens no aizturētajiem un piekautajiem.

13. augustā protesta stratēģija tika mainīta: tā vietā sākās dienas SIEVIEŠU GĀJIENI – visa protesta kustība kļuva pilnīgi NEVARDARBĪGA UN MIERĪGA. Nākamajās dienās pilsētā kļuva drošāk.

Miermīlīgi protestētāji bija pārņēmuši visas ielas. Šķita, ka pēc pāris dienām viss būs beidzies. Tā bija īsta vienotības eiforija.

Daudziem no mums bija ļoti spēcīga pieredze, kurā jaucās vienotības prieks ar šausmām par nesenajām ziņām. Dažkārt šķita, ka mums nav tiesību justies pacilāti, it kā mūsu prieks devalvētu pierādījumus par necilvēcīgo izturēšanos pret aizturētajiem.

Tad es sev uzdevu jautājumu – kā mums neaizmirst vakar notikušo?

14. augustā ar draugiem vienojāmies pārlasīt un pārskatīt pirmo dienu ziņas, lai neatslābtu no cīņas. Vēl viens svarīgs jautājums bija – ko es varu darīt savā profesionālajā darbībā, lai protests virzītos uz priekšu?

Šie jautājumi kļuva vēl svarīgāki, kad, jūtot personīgās drošības draudus, nācās emigrēt no valsts. Es izjutu spēcīgu vainas apziņu, kas, kā vēlāk izrādījās, vajā daudzus baltkrievus un baltkrievietes.

Atrodoties ārzemēs, viņi jūtas vainīgi to priekšā, kuri joprojām ir Baltkrievijā. Bet tie, kas ir Baltkrievijā, baidās doties gājienos un jūtas vainīgi to priekšā, kuri devušies prom. Tie, kuri dodas gājienos, jūtas vainīgi aizturēto priekšā. Tie, kuri tikuši aizturēti, jūtas vainīgi piekauto priekšā. Bet piekautie – neizdzīvojušo un sakropļoto priekšā. Savā būtībā šī vainas apziņa atgādina “izdzīvojušā vainu” – pieredzi, kuru psihologi novērojuši holokaustā izdzīvojušajiem.

Visi šie jautājumi un apstākļi ir apvienoti izrādē, kuru šodien skatāties. Tikai es pats izvēlos pozu un to, cik ilgu laiku vēlos to ieņemt.

Laiks šeit ir viens no galvenajiem varoņiem.

Šī izrāde ilgs vienu stundu.

Iedarbināju atpakaļskaitīšanas taimeri, kas ir redzams tikai jums. Atšķirībā no manis jūs varat sekot līdzi laikam un saprast, kad priekšnesums ir beidzies.

Priekšnesuma laikā jūs varat brīvi pārvietoties pa zāli, sazināties ar mani, ja vēlaties, varat arī pievienoties man jebkurā laikā (un cik ilgi vēlaties), ieņemot to pašu pozu. Jūs varat kļūt par mana performatīvā žesta lieciniekiem vai līdzdalībniekiem.

Vēlos jums parādīt video fragmentu, kas tika uzņemts 12. augustā vienā no Minskas policijas iecirkņiem.

Pēc cietušā teiktā, šajā pozā, kuru es izvēlējos, todien esot stāvējis apmēram 4 stundas.

Šis projekts tika izveidots arī ar mērķi vākt finansiālus ziedojumus vardarbības un represiju upuriem Baltkrievijā – esam atvēruši labdarības kontu fondā HUMANOSH, kas palīdz cilvēkiem, kuri cietuši no represijām Baltkrievijā.

Ja vēlaties, varat izmantot projekta vietnē esošo QR kodu, lai veiktu ziedojumu.

Vardarbība un spīdzināšana Baltkrievijā turpinās ik dienu – cietumos, izmeklēšanas komitejās un ielās.

Paldies par dalību!

Project page:



marinadashuk.art/body